Skolēnu garīgās un morālās izglītības problēmas
Pagājušā gadsimta beigās notika reāla kultūras un morāles revolūcija, kas satricināja izveidoto vērtību sistēmu mūsu valstī pieņemtajā sabiedrībā. Ģimenes iestāde tika apšaubīta kā bērna morālās attīstības pamatā. Tas nebija labākais efekts jaunākajai paaudzei. Pusaudži kļuva agresīvi, nekontrolējami.
Saistībā ar globālajām ekonomiskajām pārmaiņām valstī, dzīves līmeņa samazināšanās, plaši izplatīts bezdarbs, vecāki bieži sāka vispirms noteikt ģimenes finansiālo labklājību. Meklējot pienācīgu atalgojumu par savu darbu, daudzi vecāki atstāja savu dzimteni vai atrada darbu vairāku darba vietu uzreiz. Un šobrīd viņu bērni, labākajā gadījumā, ir vecmāmiņu aprūpē. Sliktākajā gadījumā - atstāt sev paši. Neviens nav iesaistīts viņu audzināšanā, tas izzūd pēc saviem ieskatiem.
Tikmēr trauslo bērnu psihi tiek pakļauti milzīgai informācijas ielādei stundā. Visdažādākā informācija, kas nav paredzēta bērnam, burtiski aptver to no visām pusēm: no plašsaziņas līdzekļiem, no interneta. Alkohola propagandas, cigarešu, atbrīvotās un reizēm izkropļotās uzvedības tiek veiktas visur. Un vecāki dažreiz nedod labāko piemēru imitācijai. Katrs piektais bērns audzina nepilnīgu ģimeni.
Jo vecāki domā par skolēnu morālās audzināšanas problēmām, jo labāk. Galu galā skolas dienu laikā tiek likts pamats garīgumam - cilvēka morālajai bagātībai.
Kāds ir garīgās un morālās audzināšanas process?
Skolotājiem, it īpaši klases vadītājiem, tiek uzlikta liela atbildība par morālo izglītību un skolēnu pasaules uzskatu. Personai, kurai uzticēts veidot viņa nākotnes pilsoņa personību, pats ir jāuzņemas neapstrīdamas personīgās īpašības un tas ir piemērs viņa nodaļu imitatoriem. Skolnieka gan klases, gan ārpusskolas nodarbības ir vērstas uz skolēnu morālās izglītības uzdevumu izpildi.
Skolēnu garīgi morālās izglītības programma sastāv no:
- praksē asimilējot un pielietojot zināšanas par cilvēka mērķi, cilvēka dzīves vērtību (gan viņa, gan citu);
- augsta morāles un kultūras līmeņa attīstībā;
- patriotisma attīstībā;
- pētot viņa tautas vēsturi, viņa pagātni un klāt;
- informējot par viņu ietekmi uz Tēva nākotni.
Jauniešu un vecāko klašu skolēnu garīgās un morālās izglītības metožu un aktivitāšu īpatnības ir stiprināt skolas un vecāku mijiedarbību. Tas tiek panākts ar personīgu ģimeņu sanāksmēm, kurās notiek vecāku sanāksmes neoficiālā vidē. Tika veikti arī kopīgi ārpusskolas pasākumi: muzeju, izstāžu un pārgājienu apmeklējumi, kā arī sporta sacensības.
Skolēnu garīgās un morālās izglītības jēdziens nodrošina šādu mācību apstākļu radīšanu, kurā
Viens no skolēnu morālās izglītības virzieniem ir padziļināts mākslas pētījums, proti, literatūra, mūzika, teātra radīšana un vizuālā māksla. Piemēram, teātra reinkarnācija, pieņēmums par dažādiem attēliem vizuāli pastiprina patiesās vērtības bērnu dvēselēs.
Mūsdienās skola veic milzīgu darbu jaunās paaudzes garīgās izglītības jomā. Skatījumi atkal vēršas pie pētījuma par reliģiju. Un vecāku uzdevums, kopā ar skolotājiem, ieguldīt jaunajās nenobriedušajās dvēselēs patiesību.