Psiholoģiskā pieredze ir instruments klīniskā psihologa darbā, kā arī tiesu psihologs.
Psiholoģiskās izmeklēšanas pamati ir kriminālos un civillietās iesaistīto veselīgo cilvēku garīgo procesu, apstākļu un īpašību izpēte.
Nepieciešamība pēc medicīniskām un psiholoģiskām zināšanām ir saistīta ar vajadzību noteikt iespējamu personas garīgo "slikto veselību". Tas ir ļoti svarīgi gadījumos, kad pasākums un juridisko seku rašanās pakāpe ir atkarīga no tā. Bez psihologa noslēguma, personu nevar uzskatīt par nekompetentu tiesā.
Medicīniskās un psiholoģiskās zināšanas ir šādas:
- fizisko traucējumu psiholoģiskās sekas;
- jebkādu fizisku slimību izraisītu garīgo īpašību klātbūtnes noteikšana;
- pētījums par personas izpratnes pakāpi un izpratni par viņa darbību nozīmīgumu, par viņa uzvedības atbilstību.
Bērna sociālpsiholoģiskā pārbaude ir noteikt bērna garīgās attīstības raksturojumu, viņa spējas, sabiedrības adaptācijas pakāpi sabiedrībā.
Tiesneši pēcnāves psiholoģiskās pārbaudes ieceļ, ja persona, kas izdarījusi apstrīdēto aktu, ir mirusi, bet tiesai ir jautājumi un šaubas par mirušā garīgo stāvokli lietas izdošanas laikā.
Tiesu psiholoģiskā pārbaude ir izmeklēšanas personas vai notiesātās personas personības un darbības pētīšanas sistēma, kā arī liecinieks un cietušais. To veic psihologi. Tiesu psiholoģiskās izmeklēšanas mērķis ir apkopot un precizēt svarīgo informāciju izmeklēšanai un tiesai.
Tiesu psiholoģiskās izmeklēšanas iecelšanas iemesli:
- datu trūkums par apsūdzētā individuālajām psiholoģiskajām īpašībām;
- cietušās stipras emocionālās pieredzes pazīmes;
- strīdu izšķiršana.
Tiesu psiholoģijas veidi
- Individuāla un komisijas ekspertīze. Atšķirīga iezīme ir ekspertu skaits, kas veic procedūru.
- Pamata un papildu pārbaudījumi. Galvenā pieredze tiek piešķirta galveno jautājumu ekspertu lēmumam. Papildu pārbaude ir jauna pārbaude, ko ieceļ ekspertu atzinuma trūkuma dēļ.
- Primārais un atkārtots. Ja tiek konstatēts, ka atbildētājs cieš no garīgiem traucējumiem, bet viņš spēj sniegt pārskatu par viņa rīcību, šis secinājums nav pamats viņa nespējas apstiprināšanai.
Tiesu psiholoģiskās izmeklēšanas kompetence nosaka ekspertu risināmo jautājumu apjomu un pētāmo situāciju robežas. Tas ir arī stingri ierobežots ar likumu.
Psiholoģiskās ekspertīzes kompetence ir:
- nepilngadīgā garīgās attīstības novērtējums;
- personas personības īpatnību izpēte un apstākļi, kādos tika izdarītas nelikumīgas darbības;
- cilvēku kognitīvo procesu īpatnību noteikšana;
- iespējamās ietekmes fizioloģiskā stāvokļa definīcija;
- garīgās atpalicības testēšana;
- novērtējums par savas darbības izpratnes pakāpi un izpratni;
- individuālu īpašību noteikšana, kas var ietekmēt liecības objektivitāti.
Ekspertu vērtējumam ir svarīga loma, un tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu strīdu attiecīgajā tiesvedībā.