Pirmsskolas vecumu raksturo lielāka zinātkāre dažādās sfērās, bet bērni izrāda īpašu interesi par dabu. Tādēļ vides izglītība bērnudārzā ieņem nozīmīgu vietu apkārtējās pasaules zināšanu attīstīšanā, humānas attieksmes pret visām dzīvajām būtnēm attīstībā un apzināto uzvedību dabiskajā vidē.
Ekoloģiskās izglītības mērķis ir:
- zināšanu veidošana par dabu, dabas parādībām, floru un faunu;
- estētisko izjūtu attīstība: mīlestība, cieņa, rūpīga attieksme pret dabas pasauli;
- bērnu motivācija rūpēties par dabu un dzīvniekiem, lai aizsargātu un saglabātu dabas resursus.
Ekoloģiskās izglītības steidzamība
Humānas attieksmes veidošana pret dabu ir galvenais ekoloģiskās izglītības uzdevums, kas tiek realizēts, attīstot bērnu līdzjūtību, empātiju un līdzjūtību visām dzīvajām būtnēm uz planētas. Cilvēks ir daļa no dabas, bet bieži vien tas ir tas, kas negatīvi ietekmē apkārtējo pasauli. Dabiskās pasaules "aizsargs un draugs" aktīvās pozīcijas veidošana ir pamats pirmsskolas vecuma bērnu ekoloģiskās kultūras izglītošanai. Bērni ir īpaši jūtīgi un atsaucīgi, tādēļ viņi aktīvi iesaistās visās aktivitātēs, lai aizsargātu tos, kuriem tas ir vajadzīgs. Ir svarīgi parādīt bērniem, ka cilvēki piesaista stingrāku pozīciju attiecībā pret dabisko pasauli (piemēram, augi, kas nokalst bez laistīšanas, putni mirst no aukstuma ziemā bez barošanas). Tādēļ mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka visa dzīvība uz zemes attīstās un radītu prieks (piemēram, rudu pavēlnieku putni zem loga būs patīkami tiem, kas viņus baro ziemā, un ziedošs zieds uz loga būs prieks tiem, kas to dziedina).
Saņemtās zināšanas par apkārtējo pasauli ir jāatbalsta ar praktiskām aktivitātēm un ilustratīviem piemēriem, lai bērni varētu redzēt savu darbību pozitīvos rezultātus un gūt vēlmi uzlabot viņu sasniegumus.
Ekoloģiskās izglītības formas un metodes
Liela nozīme cilvēka ekoloģiskajā izglītībā aizņem ekskursijas, pateicoties kurām bērni iepazīstas ar dabas vides daudzveidību un novēro dabas parādības. Ekskursijas ir svarīgas arī zināšanu uzkrāšanai par vietējās dabas īpatnībām un orientāciju uz reljefu: spēja atrast attiecības dabā, novērot cilvēku uztveri, prognozēt cilvēka darbības sekām gan labvēlīgu, gan negatīvu. Ekskursijas laikā bērni mācās sadarboties ar apkārtējo pasauli. Šim nolūkam pedagogs pievērš īpašu uzmanību tam, ka cilvēks ir tikai viesis dabiskajā pasaulē, un tāpēc viņam jāievēro baušļi: novērot klusumu, būt pacietīgam un uzmanīgam.
Pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas lomu nevar pārāk fokusēt, un ekoloģiskās pasakas ir interesantas, pirmkārt, zemes gabala jaunums un neparasta rakstzīmju ieviešana. Pateicoties pasakas bērniem pieejamā veidā, jūs varat pateikt par sarežģītām parādībām dabā, par attiecībām starp dabu un cilvēku un cilvēka darba nozīmi. Īpašu vietu aizņem paši bērni izgudroja pasakas.
Viens no galvenajiem pirmsskolas izglītības veidiem ir didaktiskās spēles vides izglītībā.
Protams, bērnu ekoloģiskā attīstība dārzā būs īpaši efektīva, ja tā ir saistīta ar vides izglītību ģimenē. Tāpēc skolotājiem būtu jāmudina vecāki radīt labvēlīgus apstākļus videi draudzīgai videi mājās.