Bezsamaņa un apziņa

Apziņa un bezsamaņa ir daļa no mūsu psihi . Problēma ir tā, ka apziņa nevar kontrolēt bezsamaņā, kas ir cilvēka dvēseles svarīgākā daļa. Apskatīsim to detalizētāk.

Froida apziņa un bezsamaņa

Sigmunds Freuds bija pirmais zinātnieks, kurš sacīja, ka cilvēka dvēselē darbojas neuzkrītošie procesi. Pēc viņa teiktā, katram cilvēkam ir iekšēja divdabība, kuru viņš nesaprot. Bezsamaņā var būt tikai tas, kas agrāk bija apziņā, piemēram, pārtraukta doma vai spēcīga pieredze, kas ir aizmirst. Ir tādas domas, kas ir pretrunā ar mūsu apziņu. Sabiedrībai tās nav piemērotas, tām nav pienācīgas izejas, proti, situācija nav atrisināta. Fakts ir tāds, ka bezsamaņā piedzīvojumi turpina ietekmēt apziņu. Liels daudzums atmirušās enerģijas var negatīvi ietekmēt psihi. Bezsamaņā ietilpst reiz piedzīvota stipra pieredze, taču tie neizraisa tik daudz ļaunu kā domas, kas personai liek mieru.

No bērna piedzimšanas attīstās morāle. Visai laba sabiedrība ir laba. Kas nav izdevīgi viņiem ir slikti. Mums ir sirdsapziņa, kas mums tiek iedvesta un kas "sodīs" mūs par "sliktiem" darbiem, un kad cilvēks atklāj "sliktu" sevī, viņš cenšas noslēpt visu, pat no sevis, ar visu savu spēku. Tādējādi bezsamaņa izpaužas iekšējā konflikta fona apstākļos. Ar kompetentu audzināšanu šis konflikts var tikt samazināts. Par laimi, mūsu sabiedrība sāk lēnām, bet noteikti uzlabo izglītības procesus.

Apziņa un neapzināta Jung

Karls Jungs bija Freuda māceklis. Sākumā viņš dalījās skolotāja viedokļos, bet pēc noteiktā laika starp viņiem bija pārpratums. Jung uzskatīja, ka bezsamaņā var iegūt ne tikai dzīvās domas, bet arī tās, kas tiek mantotas no visas cilvēces. Viņš atrada daudzus apstiprinājumus par to, kā dažādu kultūru un tautību cilvēki parādīja līdzīgas psihiskās reakcijas. Tādējādi viņš radīja jaunu paziņojumu - kolektīva bezsamaņa.

Neraugoties uz laika un kultūru maiņu, attiecību problēmas ar apkārtējo pasauli palika nemainīgas. Bez bezsamaņā apziņa vienkārši nevarēja pastāvēt. Tas nekaitē apziņai, bet cenšas panākt līdzsvaru. Izrādās, ka kolektīvajā bezsamaņā ir noteikti uzvedības modeļi, kuros cilvēki iegulda savu pieredzi. Tas liek cilvēkiem izvirzīt problēmas, kas jāatrisina izdzīvošanai un evolūcijai. Spēlējot ar mūsu personību, bezsamaņā tas izpaužas garīgajā attīstībā, jo katram no mums ir dabiski raksturīga nepieciešamība attīstīt augstāku enerģijas vibrāciju līmeni, tādēļ ir svarīgi ne tikai pastāvēt, bet arī īstenot garīgās attīstības programmu.

Apziņas un bezsamaĦas attiecības

Apziņas un bezsamaņā psiholoģija ir ļoti atšķirīga. Bet kopumā psihi, apziņa un bezsamaņa nodrošina indivīda pielāgošanos un adaptāciju apkārtējai apkārtnei. Problēma ir tāda, ka cilvēki mēģina nomākt domām, kas viņiem ir nepatīkamas, nevis mierīgi sakārtot to. No šejienes sākas satraukums, trauksme, panika, kas izraisa garīgus traucējumus.

Bezsamaņā var "saplīst" cilvēka šaurā apziņa. Viņam nav rūpes par viņa personiskajām problēmām, emocijām un mērķiem.

Mums prātā pastāvīgi nāk miljonu domas un dažādi jautājumi. Neizlaida tos ārā. Mēģiniet uzklausīt savas bezsamaņas prasības, un tas palīdzēs jums izdarīt lielus atklājumus sev.