Uztvere ir viens no pamatiem garīgajiem kognitīvajiem procesiem, kas mūsu prātos veido subjektīvu priekšstatu par pasauli. Atspoguļošana cilvēka prātā rodas tiešas ietekmes rezultātā uz jutekļu orgāniem, kas ietver redzi, dzirdi, smaržu un pieskārienu. No tā, uz kuru sensoro sistēmu ietekme ir atkarīga, arī uztveres metodes ir atkarīgas. Tas ir uztvere, kas dod mums iespēju saprast, kas notiek ar mums un kā mūs ietekmē pasaule.
Uztveres īpatnības
Uztverei, kā arī citiem izziņas procesiem ir noteiktas īpašības, kas to atšķir no citu fona.
- Priekšmets. Kvalitāte, kas mums veidojas vides ietekmē. No tā izriet, ka objektivitāte nav iedzimta. Galvenais ieguldījums tās attīstībā tiek veikts ar pieskārienu un kustībām, kas ļauj apgūt objektīvo pasauli.
- Integritāte un struktūra. Uztveres mehānismi ļauj mums sadalīt dažus objektus "detaļās", nepārkāpjot to integritāti. Novērtējot objektu, mēs atzīstam tās neatņemamo struktūru un varam nodrošināt tās īpašības un īpašības.
- Pastāvīgums Pastāvīgumu saprot kā garuma, lieluma, formas, krāsas, apgaismojuma relatīvo stabilitāti. Piemēram, izkārnījumi mēs uztveram vienādi lieli, neatkarīgi no tā, vai ir vērts soli prom no mums vai otrajā koridora galā.
- Selektivitāte. Uztveres procesu var raksturot arī ar selektivitāti. Pateicoties tam, mēs uztveram tikai to informāciju, kas mums nepieciešama no mūsu vides. Piemēram, ir teikts: "persona dzird tikai to, ko vēlas dzirdēt"
Kā jau minēts iepriekš, uztveres attīstība, vai drīzāk tās raksturīgās iezīmes, notiek pēc bērna augšanas. Tas izpaužas faktā, ka bērna priekšmeta forma kļūst nozīmīgāka. Pat no jauna, cilvēks iemācās atpazīt apkārtējos cilvēkus un objektus. Hāotiskās kustības kvantitatīvais rādītājs samazinās, bet palielinās mērķtiecīgas ķermeņa kustības skaits. Uztveres aktīvā attīstība turpinās līdz jaunākam skolas vecumam.
Šis garīgais process, tāpat kā visi pārējie, nevar attīstīties pareizi, tādēļ ļoti svarīgs temats mūsdienās ir pētījums par traucētu uztveri.
Dažādu anomāliju cēloņi izpratnes veidošanā par notiekošo var radīt traucējumus sajūtu starp jutekļu orgānu sistēmām un to atbilstošajiem smadzeņu centriem trauma vai morfoloģisko izmaiņu rezultātā organismā.
Pat ja atlasīsit vienu pārkāpumu, tad tā aprakstam vajadzēs daudz vietas. Pārkāpums noved pie daudziem citiem regresijas procesiem organismā, kas to vēl vairāk apgrūtina.
Jebkādas sensoriskas sistēmas darbības traucējumi var norādīt uz smadzeņu atbilstošās zonas bojājumiem. Piemēram, uztveres topogrāfiskā pārkāpuma gadījumā burtiski saprotams cilvēks var "klīst trīs priedēs", jo viņš ir zaudējis spēju virzīties uz reljefu. Smaga alkoholiska intoksikācija ietekmē arī personas uztveri, šajā stāvoklī tā praktiski nav jūtīga, tādēļ to ir grūti sasniegt.
Parasti pat ar vienotu uztveres traucējumiem var ciest organisma pamatvajadzības, kas jebkurā gadījumā ir ārkārtīgi nevēlams un bīstams process.