Gaisma augiem

Priekšnosacījums augu audzēšanai ir pietiekami viegls. Bet kāda ir tā nozīme floras pārstāvjiem?

Augu svarīgums augiem

Gaisma ir iesaistīta fotosintēzes procesā. Šajā procesā, ņemot vērā fotoķīmiskās reakcijas no ūdens un oglekļa dioksīda, ņemot vērā hlorofila iesaistīšanos, tiek veidotas organiskas vielas. Viņi ļauj augam augt, tad ziedēt un dot augļus.


Kāda gaisma ir labāka augiem?

Dažādos augos gaismas vajadzības atšķiras, ko izskaidro izcelsmes un dzīves apstākļi savā dzimtenē. Pamatojoties uz vieglu augu nepieciešamību, faunas pārstāvji ir sadalīti:

Protams, dažiem augiem ir pietiekami dabiska vidēja spilgtuma gaisma. Bet ir arī telpaugi, nepretenciozi gaismai:

Daudz vietas "iedzīvotāji" nāk no sausajiem reģioniem, kur gaismas diena ilgst līdz 16 stundām, tādēļ viņiem ir nepieciešams mākslīgais apgaismojums. Elektriskās spuldzes tiek izmantotas kā papildu apgaismojums istabas iekārtām. Taču gaisma ir nevienmērīga, jo tā stariem ir dažādi viļņu garumi. Bet svarīgs ir arī pareizi izvēlētais augu gaismas spektrs: tie ir noderīgi sarkanai, oranžai, zilai un violetai stariem. Apskatīsim mākslīgā apgaismojuma variantus, sākot no gaismas spektra:

  1. Kvēlspuldzes izstaro sarkano dzelteno staru, ir neefektīvi un neekonomiski.
  2. Luminiscences spuldzes ir pieejamas dažādās spektra versijās: sarkanā un zilā krāsā. Tās ir efektīvas, ekonomiskas un uzticamas.
  3. Metāla halogenīdu lampas darbojas zilā spektrā.
  4. Gāzes izlādes (loka) lampas, kas darbojas no nātrija tvaiku vai metālu halogenīdu gāzes, ir efektīvas, jaudīgas un ekonomiskas, tām ir atšķirīgs apgaismojuma spektrs.
  5. Dzīvsudraba lampas izstaro violetu un zilu spektru.
  6. Augstas spiediena nātrija lampas ir ļoti efektīvas, tās izstaro dzeltenu gaismu.
  7. LED lampas ir ekonomiski izdevīgas.