Pateicoties jutībai, cilvēkam ir iespēja uzzināt apkārtējo un iekšējo pasauli. Jutīgums ir ķermeņa spēja reaģēt un atšķirt ārējos un iekšējos stimulus. Šī funkcija tiek veikta, pateicoties receptoru ķermenim - smadzenēm, kas ir savienoti nervu atšķelšanās dēļ pār visām ķermeņa virsmām.
Receptors reaģē un nosūta informāciju smadzenēm. Informācijas saņemšanas brīdī mēs zinām, ka ūdens ir karsts, pārtika ir karsta, cukurs ir salds. Visi minētie piemēri attiecas uz eksterozeptīvām sajūtām.
Kas ir ārsts jutīgums?
Exteroceptivitāte ir ķermeņa spēja sajust kaut ko tādu, kas ietekmē mūsu ārējos receptorus. Tas nozīmē, ka tas ir virsmas jutīgums, kas darbojas uz ādas receptoru un gļotādu membrānu rēķina.
"Exter" - tulkots no latīņu valodas nozīmē "āra". Bet tā kā jebkura sajūta izraisa reakciju, var runāt ne tikai par eksterozeptīvām sajūtām, bet arī par refleksiem.
Ir pieci galvenie refleksi, kas saistīti ar ārējo jutību:
- radzenes reflekss - tiek pētīts, pieskaroties vatei uz acs radzenes, kas ir saistīts ar plakstiņu aizvēršanu;
- konjunktīvas reflekss - tie pieskaras konjunktīvai ar kokvilnas vēderplēvi, kas izraisa reakciju, kas ir līdzīga kā radzenes refleksam;
- rīkles reflekss - ar lāpstiņu pieskaroties rīkles sienai, vajadzētu būt etiētisks kontrakcijas vai klepus;
- mīksta aukstaina ar lāpstiņu pieskaroties
mīksta debesis, tāpēc, ka tai vajadzētu palielināties; - anālais reflekss - āda ir pierīpēta netālu no anālās atveres, apļveida muskuļiem ir jāslēdz.
Dažreiz šie refleksi var nebūt pilnīgi veseliem cilvēkiem.
Pašu sajūtām ir arī sava klasifikācija:
- attālās - receptori reaģē uz stimuliem, kas atrodas attālumā ( redzes , dzirdes);
- kontakts - receptori reaģē ar tiešu saskari ar stimulu (garša, pieskāriens);
- smaržas sajūta - ir vidēja sajūta.