Ir prestižiski, ka sabiedrība tiek uzskatīta par daudzveidīgu un, galvenokārt, patīkamu, lai gan ne katrs pieaugušais indivīds saprot, kāpēc viņam vai viņai ir kāda labi apgūta zināšanu apjoms dažādās jomās. Tomēr, attīstīto un relatīvi civilizēto kopienu un valstu izglītības sistēmas ir strukturētas pēc satura un satura tādā veidā, lai nodrošinātu praktikanta personības daudzpusīgu attīstību .
Daudzveidīga personības attīstība
Vairākumā gadījumu zināmā mērā (un līdz noteiktam attīstības brīdim) tas ir labs un brīnišķīgs cilvēka nākotnes dzīvē un viņa praktiskajā darbībā. Izglītība , kas ir līdzsvarota jomās (dabas un precīzās zinātnes + humānās un starpdisciplinārās zināšanu jomas, minimālas darba prasmes un kultūras prasmes), sniedz noteiktas dzīves situācijās personai vismaz minimālu kompetenci. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir nepieciešams ne tikai izteikt viedokli, bet arī pieņemt lēmumus un īstenot darbības konkrētai problēmai.
Jāatzīmē, ka daudzpusīga personība šādās situācijās var izrādīties efektīvāka, jo no visdažādākajām perspektīvām ir plašāks viedoklis par problēmu. Tas nozīmē, ka indivīda daudzveidīgā attīstība nodrošina vispārēju izpratni un zināmā mērā kompetenci dažādās darbības jomās. Jāatzīmē, ka dažreiz tas palēnina procesu.
Protams, mēs saprotam, ka Renesanses un Apgaismības laiki, kad izglītība radīja visaptverošus attīstītus un enciklopēdiskus zinošus cilvēkus, notika. Lielākā daļa universālo zinātnisko atziņu, kā saka, neietilpst personīgā vidējā mūsdienu cilvēka galā pārāk daudz
Kopumā daudzveidīga personības attīstība uzņemas tādu stāvokli, kad pieaugušo indivīds, kurš jau ir pabeidzis studijas izglītības iestādēs, turpina izpētīt pasauli un neapstājas savā kultūras attīstībā. Patiesībā šī attieksme pret dzīvi, tas ir, vēlme pēc harmonijas un garantē indivīda daudzveidīgu vispārējo kultūras attīstību.