Cilvēks ir sociāla būtne, bet, piedzimstot sabiedrībā, viņam ir jārisina ilgs iekļaušanās process, lai kļūtu par pilnīgu un pilnīgu sabiedrības locekli. Šim nolūkam sabiedrība izveidoja izglītības iestādes jaunākajai paaudzei - bērnudārzus, skolas, augstskolas, armiju. Jauniešu socializācijas būtība ir integrēties sabiedrībā, pieņemot vispārpieņemtās normas un noteikumus, kā arī veidojot savas, starppersonu attiecības un attiecības, izmantojot aktīvu darbību. Šajā procesā cilvēka galvenais uzdevums ir kļūt par sabiedrības daļu, vienlaikus palikt par neatņemamu personību.
Kopš 90. gadu sākuma situācija jauniešu socializācijā ir būtiski mainījusies. Šīs izmaiņas izraisīja sabiedrības attīstības pārorientācija, ekonomiskās krīzes, veco vērtību samazināšana un nespēja radīt atbilstošus jaunus. Jauniešu socializācijas īpatnības pārejas periodā, ko mūsu sabiedrība joprojām piedzīvo, ir vienas līnijas trūkums. Jaunās paaudzes socializācijas virzieni atšķiras no tiem, kas bija nozīmīgi mūsu valstī daudzus gadu desmitus, kā arī savstarpēji - tas atspoguļojas atšķirībās līmenī un dzīvesveidā, izglītībā, informācijas pieejamībā. Šīs neskaidrības dēļ ir iekļautas jauniešu socializācijas galvenās problēmas.
Mūsdienu sociologu īpašu uzmanību piesaista jauniešu politiskā socializācija. Lielā iedzīvotāju vairākuma pilsoniskās pozīcijas vienaldzības apstākļos ir ļoti svarīgi veidot politisko rakstpratību un spēju subjektīvi novērtēt to, kas notiek jauniešu vidū.
Mūsdienu tendenču ietekmē Rietumeiropas valstīs liela uzmanība tiek pievērsta jauniešu socializācijas dzimuma aspektiem skolās un citās izglītības iestādēs. Biežāk nekā nē, mēs runājam par dzimumu līdztiesību, dzimumu toleranci un sieviešu konkurētspējas palielināšanu darba tirgū.
Jauniešu socializācijas posmi
- Pielāgošanās - ilgst no dzimšanas līdz pusaudža vecumam, kad cilvēks pielīdzina sociālos likumus, normas un vērtības.
- Individualizācija - ietilpst pusaudžu periodā. Tas ir cilvēka izvēlēts uzvedības un vērtības normas, kas viņam ir pieņemamas. Šajā posmā izvēli raksturo svārstīgums un nestabilitāte, tāpēc to sauc par pārejas socializāciju.
- Integrācija, ko raksturo vēlme atrast savu vietu sabiedrībā, notiek sekmīgi, ja cilvēks atbilst savas sabiedrības prasībām. Ja nē, ir iespējamas divas iespējas: agresīva pretestība sabiedrībai un
- Pāriet uz konformismu.
- Jauniešu darba sociālisms aptver visu jauniešu un brieduma laiku, kad cilvēks ir spējīgs strādāt un var strādāt ar savu darbu, lai gūtu labumu sabiedrībai.
- Pēckara posms sastāv no uzkrāto darba un sociālās pieredzes vispārināšanas un nodošanas tālāk nākamajām paaudzēm.
Faktori, kas ietekmē jaunatnes socializāciju
- megafaktori - planētas ekoloģija, telpas ietekme - tie faktori, kas vienā vai otrā veidā ietekmē visus Zemes iedzīvotājus;
- makro faktori - faktoru kopums, kas ietekmē konkrētā valstī dzīvojošo cilvēku socializāciju;
- Mezofaktori ir starpposma faktori, kuru ietekmi nosaka iedzīvotāju piederība subkultūrām, dzīvesvietas reģioniem.
Viens no svarīgākajiem mezofaktoriem ir interneta ietekme uz jauniešu socializāciju. Galvenokārt internets kopumā un jo īpaši sociālie tīkli ir mūsdienu jauniešu galvenie informācijas avoti. Ar viņiem jauniešiem ir viegli strādāt un vadīt.