Garīgā un morālā izglītība

Pēdējo gadu desmitu ekonomiskie un politiskie uztraukumi nevarēja ietekmēt garīgo un morālo vērtību sistēmu. Tika pārtulkoti tādi jēdzieni kā laba un ļauna, godīgums un pieklājība, patriotisma izjūta un reliģiskās pārliecības. Un kas ir visinteresantākais, daudzi pat apšaubīja bērna vakcinēšanas lietderību ar šādām "apšaubāmām" īpašībām. Tomēr laiks ir parādījis un pierādījis, ka bez garīgās un morālās audzināšanas sabiedrība nevar attīstīties vai nu ekonomiski, vai kultūras ziņā.

Tādēļ, kā jau iepriekš, jautājums par jaunākās paaudzes garīgo un morālo audzināšanu ir gan vecāku, gan skolotāju darba kārtībā.

Garīgās un morālās izglītības jēdziens

Ir nepieciešams mācīt un izglītot bērnu no agras bērnības, kad veidojas viņa raksturs, viņa attieksme pret vecākiem un vienaudžiem, kad viņš apzinās sevi un savu lomu sabiedrībā. Šajā laika posmā izglītības procesā ir izveidoti garīgās un morālās vērtības, kurās bērns augs kā pilnīga un nobriedusi personība.

Vecākās paaudzes uzdevums ir iedvesmot un attīstīt jauniešu prātus:

• individuālas personiskās vērtības, piemēram, cilvēka dzīvība, gods, cieņa;
• ģimenes vērtības , piemēram, ģimenes tradīciju ievērošana un ievērošana, vecāki;
• nacionālās vērtības. Šajā sakarā jauniešu garīgās un morālās izglītības jēdziens ietver plašāku vispārpieņemto uzvedības normu un koncepciju klāstu: Tēva un kultūras mīlestība, patriotisma izjūta un vienotība ar sabiedrību, nacionālo svēto priekšmetu cienīšana un godbijība un daudz kas cits.

Studentu garīgās un morālās izglītības metodes un iezīmes

Svarīga loma pusaudžu garīgajā un morālajā izglītībā ir skola. Šeit bērni iegūst pirmo dzīves pieredzi saziņā ar dažādiem cilvēkiem, saskaras ar pirmajām grūtībām. Daudziem skolai ir pirmā un, iespējams, neatbildētā mīlestība . Šajā posmā skolotāju uzdevums ir cienīgi palīdzēt jaunākajai paaudzei izkļūt no sarežģītās situācijas, realizēt problēmu un atrast pareizos tā risināšanas veidus. Veikt skaidrojošu sarunu, ar savu piemēru parādīt labu dabu un atsaucība, parāda, kas ir gods un atbildība - šīs ir galvenās jauniešu garīgās un morālās izglītības metodes. Skolotājiem jāpievērš īpaša uzmanība arī pusaudžu kultūras attīstībai, iepazīstina tos ar nacionālajām svētnīcām, iemiesojot lepnumu un mīlestību par viņu varu.

Tomēr tas nenozīmē, ka vecāki pilnībā tiek atbrīvoti no atbildības par savu bērnu garīgo un morālo audzināšanu, jo ir zināms, ka ģimenes izglītība ir pamats, kas veido pamatu nākotnes personībai.