Senāk cilvēki ticēja, ka laiku vada dievi, tāpēc viņi viņus godināja un regulāri upurēja viņiem. Katrai tautai bija sava īpašā dievība.
Ēģiptes laikmetīgās dievs
Viņš valdīja ne tikai laiku, bet arī mēnesi, rakstīšanu un zinātni. Totejiem svētajiem dzīvniekiem bija ibijs un paviāns. Tāpēc šī dievība tika attēlota kā persona, bet ar ibis galvu. Viņa rokās varēja būt papiruss un citi rakstīšanas priekšmeti. Ēģiptieši ticēja, ka Totes parādīšanās laikā Nīla tika appludināta. Pirmais mēnesis kalendārā bija veltīts šim laika dievam. Viņu uzskatīja par ilgmūžības , mantojuma, mēru un svara patronu.
Laika Dievs ar slāviem
Černobigs bija Navi valdnieks. Slāvi uzskatīja viņu par pasaules radītāju. Šis laika dievs tika pārstāvēts divās formās. Viņš varēja parādīties sazāģēta vecā vīrieša ar ilgu bārdu tēlā. Viņš izcēlās ar savām sudraba ūsām un roku klucīša. Tie attēloja Černobigu kā plānu pusmūža vīrieti melnās robes ar sudraba ūsām. Šis slāvu dievs var mainīt laika plūsmu. Viņa spēkos bija apturēt viņu, paātrināt vai atgriezties. Viņš var pielietot savas spējas gan visai zemei, gan konkrētai personai.
Grieķu laiks Dievam
Kronos vai Chronos ir Zevs tēvs. Viņam ir spēja kontrolēt laiku. Saskaņā ar Kronos mītu par kosmosa noteikumiem un šajā laikā cilvēki dzīvoja laimīgi un neko nevajag. Daudzos avotos laikmetu dievs grieķu mitoloģijā tiek attēlots kā čūska, un galvai varētu būt dažādu zvēru izskats. Jaunākās gleznas pārstāvēja Kronos kā cilvēka vecumu ar smilšu pulksteņu vai skuju.
Laika Dievs ar romiešiem
Saturns sākotnēji tika uzskatīts par zemnieku dievu, bet pēc tam romieši sāka uzskatīt viņu par laika valdnieku. Viņš ir drūms un klibs cilvēks, kurš pastāvīgi ir skatījies. Tās galvenais atribūts ir kompass, ar kuru tas mēra laiku.